Bārbeles pagasta nodaļa

barbele [at] bauskasnovads.lv
Vispārīga informācija
Platība 97.9 km2
Apdzīvotās vietas Bārbele (pagasta centrs), Gaisma un Zemitāni 
Caur pagasta teritoriju tek Dzērvīte, Iecava, Milupīte un Misas upe
Ūdenstilpes Bārbeles ezers, Dunkurs, Rukšu ezers, Zaļezers

Bārbeles pagasts robežojas ar Bauskas novada Stelpes, Skaistkalnes, Kurmenes, Valles un Vecsaules pagastu. Pagastu šķērso autoceļš P87 Bauska-Aizkraukle un P89 Ķekava-Skaistkalne.  

Bārbele
Bārbeles ģerbonis

Autors: Heraldikas mākslinieks Edgars Sims

Apraksts: Zelta laukā zaļš izrauts divzaru bārbeles krūms, starp lapām trīs sarkanu sešogu ogu ķekari.

Bārbeles pagastā senākais zināmais vēstures piemineklis ir 12.gs. celtais zemgaļu Pilveru pilskalns, kurš nopostīts pēc pēdējās zemgaļu sacelšanās 1321. gadā.

1567. gada 28. februārī landtāga lēmumā par baznīcas celtniecību pagasts nosaukts “Barbarischen Vakken” (Barbariskais novads), bet turpmākajos gados vācu valodā pagasta oficiālais nosaukums bija Barben, bet krievu valodā Barbernskij. Latviešu avīzes 19.gs. pagastu dēvēja par Bārbeli. Pēc Latvijas valsts izveidošanās, pagasts oficiāli kļuva par Bārbeles pagastu.

Bārbeles centrs veidojies ap Bārbeles baznīcu. Tagadējā – trešā baznīca celta 1789. gadā un paplašināta 1883. gadā. Reizē ar baznīcu tika izveidota mācītājmuiža. Tagadējā mācītājmuižas ēka celta 1843. gadā. 1853. gadā Bārbeles baznīcā kā laulāts pāris uzsaukti dzejnieka Raiņa vecāki Dārta Grikovska un stelpietis Krists Pliekšāns. Baznīcas altāris, kuru rotā 1872. gadā Berlīnes mākslinieka profesora Lociollota de Marsa darinātā altārglezna “Kristus pie krusta”, ir valsts nozīmes mākslas darbs.

Kapsētā pie Bārbeles baznīcas paceļas vareni pieminekļi Raiņa mātes radiniekiem – Odiņu dzimtai. Interesantākais piemineklis veltīts Mārtiņam Odiņam, kurš visu kroņa ļaužu vārdā 1855. gadā piedalījās cara Aleksandra II kronēšanā Maskavā un tur arī mira. Piemineklis ir attēlots kā ozola stumbrs, kuru apvij čūska. Tā savukārt ir iekodusies savā astē. Ozola stumbrs apzīmē dzimtu, kuras locekļi kā ozola zari cits pēc cita aiziet nebūtībā, bet čūska, kas satvērusi savu asti, simbolizē mūžību. Tas ir aplis, kam nav ne sākuma, ne gala. Čūskas attēls uz pieminekļa veicinājis vairāku nostāstu rašanos.

Bārbelē ir bijusi vecākā ārstniecības iestāde Latvijā. 1561. gadā hercogs Jēkabs liek uzcelt peldu māju pie sēravota, bet 1739. gadā tiek izveidota dziedniecības iestāde. Avots bija spēcīgākais no zināmiem avotiem Latvijā. Dziedniecības iestāde darbojās līdz pat Otrajam pasaules karam.

1871. gada 10. novembrī tika atklāta Bārbeles draudzes Mārtiņa skola. Skola darbojās līdz 2012. gadam. Tagad skolas ēku savā pārziņā pārņēmusi Bruknas “Kalna svētību kopiena”. Skolas ēkā ir arī pagasta muzejs.

Bārbeles pagasts ietilpst aktīvā karsta reģionā. Starp Bārbeles ezeru un Stelpes pagasta centru vairāku kvadrātkilometru platībā konstatēta iespaidīga gravitācijas anomālija – teritorija ar maksimālu zemes pievilkšanas spēku. Šajā teritorijā ietilps arī Zāļezera purvs, kas ir “Natura 2000” aizsargājamā teritorija. Bārbeles pagastā atrodas Bauskas apkaimē lielākā dabiskā ūdenskrātuve – Rukšu ezers ar peldošo salu.

  • Informācija par to ko redzēt, ko darīt, kur paēst, kur palikt;
  • Informācija par pasākumiem, atpūtas iespējām, maršrutiem, gidiem Bauskas novadā;
  • Tūrisma kartes, brošūras, pastkartes, suvenīri.

Šo visu var uzzināt visitBauska